RU
  • info@laflandia.lv
  • Mellužu prospekts 9-1, Jūrmala, LV - 2008
  • +371 255 040 40
  • RU

    Mans bērns kož

    Mans bērns kož

    Jautājums:

    Kāpēc bērni kož, un vai viņi augot atmetīs šo ieradumu?

    Atbilde:

    Bērni kož daudzu iemeslu dēļ, bet lielākā daļa no viņiem šo ieradumu atmet patstāvīgi.

    Barošanas laikā zīdaiņi var kost krūti vai pudelītes knupīti, lai samazinātu piena plūsmu, ja tas plūst pārāk ātri. Viņi var kost arī tad, ja viņus kaut kas uztrauc, ja viņi ir uzbudināti, ja viņiem lien zobiņi, viņi ir noguruši vai zaudējuši interesi par barošanu. Mazuļi kož “uz augšu”, nevis “uz leju”. Viņu apakšējais žoklis kustas, bet augšējais paliek nekustīgs.

    Bērns var arī iekost cilvēkam, lai uzzinātu, kā tas garšo. Ļoti bieži viņi nesaprot, ka citiem sāp.

    Paradums kost ir ļoti izplatīts bērnu vidū. Aptuveni 25% bērnu vecumā no diviem līdz trim gadiem noteiktā attīstības posmā kož. Kad vārdi nepalīdz, aizturētās emocijas un uzbudinājums var kļūt par problēmu.

    Ko darīt

    Ja mazulis kož jums krūtī, barojiet viņu vertikālā stāvoklī. Starp barošanas reizēm iedodiet mazulim īpašu gredzenu, ko lieto zobu augšanas laikā.

    Ja jūsu bērns ir vecāks, noskaidrojiet, vai viņš nekopē savu draugu uzvedību, vai arī šī problēma rodas uztraukuma, nemiera, vientulības sajūtas vai baiļu dēļ. Brālīša vai māsiņas piedzimšana, pārbraukšana vai pāriešana uz citu skolu – tie ir nopietni pārbaudījumi jūsu bērna dzīvē. Iespējams, kožot, viņš cenšas pievērst jūsu uzmanību. Pat negatīva uzmanība ir labāka nekā pilnīgs tās trūkums.

    Labākais veids, kā tikt galā ar košanas ieradumu, – ir saglabāt mieru. Nekavējoties pasakiet bērnam: “Nekod!”. Ja tas viņu neaptur, atkārtojiet lūgumu. Pārtrauciet rotaļu vai komunikāciju. Aizgriezieties no bērna un atejiet dažus soļus nostāk. Nomieriniet cietušo, pievērsiet viņam uzmanību. Kad bērns ir nomierinājies, paskaidrojiet, kāpēc jūs negribat, lai viņš kostu. Bet izvairieties no ilga, izvērsta skaidrojuma, kuru viņš nesapratīs. Palūdziet viņam atvainoties sakostajam bērnam. Pievērsiet šim procesam bērnudārza, kuru apmeklē jūsu bērns, audzinātājas uzmanību.

    Nepasliktiniet situāciju, kožot pretī. Ar to jūs tikai liksiet domāt, ka kost – tas ir normāli. Iedomājieties, cik neērti jūs justos, ja bērns pastāstītu audzinātājai par to, ko jūs izdarījāt!

    Ievērojiet zīmes. Ja bērns sakož zobus vai tipina ar kājām, drīzāk aizvediet viņu prom no cilvēka, kuram viņš gatavojas iekost. Kad viņš nomierināsies, paskaidrojiet viņam, ka var atrast mazāk sāpīgu veidu, kā izpaust savas jūtas. Veidošana no plastilīna, palīdzība saimniecībā, skriešana svaigā gaisā, mūzikas nodarbības vai pastaiga parkā lieliski palīdz mazināt dusmas un spriedzi.

    Paskaidrojiet bērnam, ka viņš var pienākt pie jums vai pie audzinātājas, ja viņam ir skumji, vai viņu kāds ir sadusmojis vai dara pāri. Kad viņš izjūt spēcīgas emocijas, māciet viņu apkampties, nevis kost.

    Ja negatīvu emociju iemesls ir jaunākā brālīša vai māsiņas parādīšanās, pievērsiet bērnam uzmanību, kad zīdainītis guļ. Palūdziet cita pieaugušā palīdzību un pavadiet laiku ar savu bērnu.

    Uzrakstiet komentāru